Sīpoliņa piedzīvojumi. Džanni Rodāri

Dž. Rodāri (1920 – 1980) ir viens no ievērojamākajiem 20.gadsimta bērnu rakstniekiem. Džanni Rodāri pasakas — tā ir skola. Skola gan prātam, gan arī sirdij. Un galvenais mācību priekšmets Rodāri pasaku skolā ir Brīvības mācība. Rakst­nieka virsuzdevums ir — iemācīt bērnam nebūt vergam, izraisīt viņā dziļu riebumu pret meliem un netaisnību. Lai katrs bērns, tāpat kā Sīpoliņš, mācās pazīt un atšķirt blēžus, lai viņš allaž jūt patiesības saldo garšu.

Sīpoliņa piedzīvojumi. Džanni Rodāri
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://www.mediafire.com/?s5mrznhcc1ddktf   ;

http://uploadingit.com/file/vsevy2hrlqqesocd/Sipolins.zip

Audiogrāmata:   http://www.pasakas.net/audiogramatas/dzanni_rodari/s/sipolina_piedzivojumi/

Bīstamvieta. Viks

Bērns, kamēr pieaugušie vēl nav paguvuši ieprogrammēt viņu pēc sava prāta, ir Dievs taustāmā izteiksmē, un šajā sakarībā pasaulei piestāvētu nosaukums SVĒTVIETA, tāpēc mani allaž ir mulsinājusi ietiepība, ar kādu pieaugušie paaudzi pēc paaudzes dara visu iespējamo, lai pie ieejas pasaulē rēgotos realitātei atbilstošāka norāde – brīdinājumzīme BĪSTAMVIETA.

Savas dzīves nozīmīgā jubilejas gada pavasarī rakstnieks Viks (1939) pieaugušajiem lasītājiem dāvā prozas krājumu, kurā apkopoti aizvadītajos pārdesmit gados uzrakstītie stāsti un (p)asakas. Lasītāji kopā ar stāstu varoņiem varēs izstaigāt gan rakstnieka jaunības gadu vietas Grīziņkalna apkārtnē, gan iejusties stopētāja dialogos ar šoferīšiem maršrutā Dikļi–Rīga–Dikļi, gan kļūt līdzdalīgi, šķetinot vīrieša un sievietes attiecību samezglojumus.

Bīstamvieta. Viks
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://www.mediafire.com/download.php?9lcwo8g89or2hl5 (FB2 formāts);

http://uploadingit.com/file/pss1mtobhowkjxvt/Bistamvieta(Viks).zip

Aleksandrs Laime un viņa zelta upe. Andris Stavro

Šis ir dokumentāls dzivesstāsts, kura pamatā ir Aleksandra Laimes piezīmes un dokumenti, arhīvu materiāli, publikācijas, notikumu dalībnieku un aculiecinieku atminas un versijas. Pirmo reizi par Laimi uzzināju 1989. gada decembri, kad žurnālā “Time” pamanīju aprakstu “Patvērums gandrīz ārpus laika” – par kādu savādnieku latvieti, kurš ilgus gadus dzīvo “vienkāršu un patiesu dzīvi” vientulībā Venecuēlas džungļos.
Tas bija intriģējoši. Gribējās uzzināt vairāk – kādēļ viņš tur dzīvo? Kā tas ir iespējams? Ko viņš tur ēd?Drīz uz ekrāniem iznāca Anša Epnera dokumentālā filma “Es esmu latvietis”, kurā Laime savā džungļu mītnē bija redzams “dzī­vajā bildē”.Ansis stāstīja neticamas lietas – par milzīgo bibliotēku, kas Laimēm esot palmu zaru būdā, un par Venecuēlas upēm, ko viņš esot atklājis un nosaucis latviešu vārdos. Uz vienas no tām – Gaujas! – esot pasaulē augstākais ūdenskritums.Vai tas var būt? Kāpēc tik izcilu ģeogrāfisku faktu nemāca bērniem skolās?Pēc vairākiem gadiem uzzināju, ka Laime ir miris. Pavaicāju Latvijas goda konsulam Venecuēlā Vilim Vītolam – vai būtu iespējams uzrakstīt par Aleksandru Laimi?Atklājās, ka Venecuēlas latvieši jau sen bija vēlējušies izdot grāmatu par savu tautieti. Sākumā Laime tam piekritis, taču vēlāk atteicies. “Visiem no manis tikai kaut ko vajag,” viņš dusmīgi sacījis.Strauji sāka krāties pārsteidzoši materiāli par “pasaulslaveno džungļu vientuļnieku” – no rakstiem “National Geographie Magazine” un kadriem TV kanālā “Discovery” līdz Laimes drau­ga Freda Tretmaņa (īstajā vārdā Uldis Freimanis) atmiņu vēstulēm no Meksikas.Un, kad 1998. gadā Ēriks Dzenis no Karakasas uz Rīgu atsūtī­ja kopijas no paša Laimes arhīva dokumentiem, kļuva pavisam skaidrs – Aleksandru Laimi nedrīkst atstāt aizmirstībai viņa dzimtenē.

Aleksandrs Laime un viņa zelta upe. Andris Stavro
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://www.mediafire.com/download.php?s0stgw4ey3to551 (FB2 formāts) ;

http://uploadingit.com/file/p3j9o7qg5etr3ci1/AleksandrsLaimeunvinazeltaupe(A.Stavro).zip

Latviešu tautas dzīvesziņa (1.-5. sējums)

Materiālu krājums «Latviešu tautas dzīvesziņa», kas iznāk piecos sējumos, ieved mūs latviešu domu un atziņu pasaulē, stāsta par tautas ilgām un sapņiem, īpaši akcentējot tās brīvības ilgas.Krājumā ietverts materiāls, ko varam un drīkstam uzskatīt par savas nācijas garīgo mantojumu. Te ir folklora: tautasdziesmas, sakāmvārdi un parunas, senie ticējumi, teikas un teiksmas. Te ir ari dzeja un izvilkumi no prozas darbiem, kuros krājuma veidotāji saskatījuši tautas gara spilgtākās izpausmes. Tematus ievada viens vai vairāki publicistiski raksti, kuros tie izgaismoti mūsdienu skatījumā.

Pirmajā sējumā pieskaramies latviešu gara darbinieku atziņām par cilvēka sūtību, par latvisko vērtību orientāciju, par tautas vēsturisko sāpi, par karsto Tēvzemes mīlestību un neremdināmām alkām pēc brīvības. Bez brīvības latvietim nav laimes starojuma. Laikā, kad visa tauta ir nelaimīga un nebrīva, pašapmierinātība var liecināt tikai par neattīstītu dvēseli.

Otrais sējums ietver tematus: Daba, Debesis, Dievības. Saule latvietim ir kultūras, brīvības un pilnības simbols. Daba glabā gudrību, kura nav rakstīta nevienā grāmatā. Latviešu valodā ir milzums senu laika apzīmējumu. Laiks tajos iezīmēts cilvēka un dabas sirsnīgā tuvībā izauklētām zīmēm. Ir arams, sējams, pļaujams, linu raujams laiks, lapu sprāgstāmais laiks un zivju smokamais laiks, rudzu ziedu laiks. Ticējumi māca, ka rudzu ziedu laikā dienvidū nevelējās, lai netraucētu ziedu. Tā ir mūsdienu cilvēka prātam grūti aptverama dvēseles atsaucība — ar bijību vērot dabu un saudzēt tās norises.

Trešais sējums veltīts latviešu ģimenes galvenajiem mūža godiem: krustabām, vedībām un bedībām, kas visi apdziedāti dainās.

Ceturtais sējums aptver latviešu gadskārtu. Latviešiem gadskārta apzīmē Saules gada sevišķu notikumu secību, kas ar nemainīgu noteiktību atkārtojas katru gadu. Viena gada laikā zemes ritējumā ap Sauli izceļas astoņi pieturas punkti, ko latvieši apzīmē ar gadskārtas svinamam dienām. Tās ir: Meteņi, Lieldienas, Ūsiņi, Jāņi, Māras, Miķeļi, Mārtiņi un Ziemsvētki.

Piektajā sējumā aplūkoti latviešu tikumi un vērtības. Skaidrs kā rasas pilieni, kurus saulainā vasaras rītā redzam mirdzot uz ceļmalas lapām, ir lafviešu tautas gars mūsu dainās. Tajās ari sava spēka un darba apziņa, tajās prieks par veikto un dziļa dzīves gudrība.

Neizsmeļamie latviešu tautas gudrības avoti un to apzināšana ir vienīgā garantija tautas gara diženuma saglabāšanai.

Latviešu tautas dzīvesziņa (1.-5. sējums)
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://www.mediafire.com/download.php?d77v9srwzlbs8xt (FB2 formāts);

http://uploadingit.com/file/kf31t1m9iarxypc4/Latviesu_tautas_dziveszina_1_5.zip

Nacionālais dēkainis – Krokodilu mednieks. Arvīds Blūmentāls, Rimants Ziedonis

Grāmatā ievietotas Rimanta Ziedoņa sarunas ar Arvīdu Blūmentalu (1925 – 2006), viesojoties pie viņa mājās Krokodilu ligzdā” Austrālijā, un paša Blūmentala stāstījums par saviem piedzīvojumiem un dēkām,  medījot krokodilus Austrālijas upju džungļos, satiekoties ar iedzimtajiem, vērojot to paražas un rituālus.

Arvīds Blūmentāls  Austrālijā saukts par Krokodilu Hariju (Crocodile Harry, Harry von Blumental, Baron Arvid von Blumenthal) latviešiem ir ne tikai vienīgais krokodilu mednieks, bet arī vienīgais opālu racējs vienīgais kas ar aborigēniem kopā svinējis Līgo, vienīgais kas precējies ar īstu baronesi, vienīgais, kas redzējis koku zaros iesprūdušu krokodilu, vienī­gais, kurš ar helikopteru lido­jis iepirkties viskiju un auto bagāžniekā audzē rozes, vienīgais… Ar minēto jau pietiek, lai Blūmentālu nevarētu atstāt bez uzmanības un mīlestības.

Arvīds Blūmentāls ir prototips slavenajai filmai Krokodils Dandijs. Arī filmas nosaukums tapis par godu Blūmentāla dzimtajai pilsētai Dundagai.

Nacionālais dēkainis – Krokodilu mednieks. Arvīds Blūmentāls, Rimants Ziedonis
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://www.mediafire.com/download.php?zcpd9uwu76qyo69  (FB2 formāts);

http://uploadingit.com/file/pnphwixqf5clacqx/Nacionalaisdekainis-Krokodilumednieks((R.ZiedonisA.Blumentals).zip

Āķis biogrāfijā. Miermīlis Steiga

Humoreskas.

Āķis biogrāfijā. Miermīlis Steiga
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://www.mediafire.com/download.php?vbqhsl8m6eubuao  (FB2 formāts) ;

http://uploadingit.com/file/uxfdtynm5mdxwaee/Akisbiografija(M.Steiga).zip

Latviešu padomju karikatūra

Latviešu padomju karikatūra
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://www.mediafire.com/download.php?y6e4tyimggib60l (FB2 formāts);

http://uploadingit.com/file/vgxdhh0ayt12dfoe/Latviesupadomjukarikaturas.zip

Valsts un revolūcija. Vladimirs Ļeņins

Kad 1917. gada jūlijā Pagaidu valdība izsniedza Ļeņina apcietināšanas orderi, viņš no Petrogradas bēga uz Helsingforsu. Vēlāk tajā pašā gadā Oktobra apvērsuma rezultātā Ļeņins kļuva par Padomju Krievijas valdības galvu. īsās uzturēšanās laikā Somijā Ļeņins paguva iesākt savu kaismīgo meistardarbu “Valsts un revolūcija”. Taču pabeigts tas netika, jo , sākoties Oktobra apvērsumam, visi spēki bija jāveltī neatliekamai praktiskai darbībai. “Valsts un revolūcija” piedāvā plašu ieskatu ļeņinisma politikā. Tieši šajā darbā Ļeņins ir sniedzis personisko marksisma interpretāciju, dedzīgi uzbrucis oponentiem, atklājis savus uzskatus par šķiru konfliktiem un iepriekšējās revolūcijās gūtajām mācībām, uzstājies par buržuāziskās valsts sagraušanu un kapitālisma aizstāšanu ar proletariāta diktatūru. “Valsts un revolūcija” ir nenovērtējams vēsturisks dokuments un politisks paziņojums.

Valsts un revolūcija. Vladimirs Ļeņins
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://www.host-a.net/u/fribuuki/valstsrevolucija.zip   ;
http://www.mediafire.com/?8ntgmz76ldvops5 ;

http://uploadingit.com/file/agro6zc493cerqrh/valstsrevolucija.zip

Par valsti. Marks Tullijs Cicerons

Izcilais romiešu orators, valstsvīrs un domātājs Marks Tullijs Cicerons (106-43 p.m.ē.) dzimis Arpīnā. Romā viņš ieguva labu izglītību retorikā, filosofijā un jurisprudencē, dažus gadus papildināja zināšanas pie ievērojamiem Grieķijas filosofiem. Cicerons ieņēma vairākus augstus valsts amatus. 63. gadā p.m.ē., būdams konsuls, atmaskoja pret republikānisko pārvaldi vērsto Katilīnas sazvērestību. 43. gadā p.m.ē. viņu nogalināja politiskie pretinieki.

Cicerons uzskatāms par ievērojamāko eklektikas pārstāvi romiešu literatūrā. Viņa nozīmīgākais devums ir grieķu filosofijas jēdzienu iedzīvināšana latīņu valodā, kā arī grieķu politisko un ētisko teoriju pielāgošana Senās Romas valsts situācijai. Traktātu Par valsti Cicerons sarakstījis filozofisku dialogu formā. To dalībnieki iztirzā jautājumus par ideālu valsti, taisnīgumu, valdnieka tikumību, cilvēka pienākumu un likteni. “Katra valsts ir tāda, kāda ir tās pārvaldītāja daba vai griba.” M. T. Cicerons

Par valsti. Marks Tullijs Cicerons
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://www.host-a.net/u/fribuuki/Parvalsti.zip ;
http://www.mediafire.com/?6t3685badlmeb27 ;

http://uploadingit.com/file/ypq9eppwrvgqedas/Parvalsti.zip

Poētika. Aristotelis

Izcilais sengrieķu domātājs Aristotelis (384.-322.g.p.m.ē.) savas dzīves laikā pievērsies gan metafizikas, loģikas un retorikas problēmām, gan arī politikas, ētikas un bioloģijas jautājumiem. Darbs “Poētika” ir dzejas mākslai veltīts apcerējums, kurš laika gaitā kļuvis par kanonisku tekstu estētikas un literatūrzinātnes jomā. Aristoteļa nopelns ir mākslas vērtēšanas terminoloģijas izveide, formulējot “mimēses” un “katarses” jēdzienus, kā arī dramatiskās literatūras žanru – drāmas, traģēdijas un komēdijas – definēšana.

Poētika. Aristotelis
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://www.host-a.net/u/fribuuki/Poetika.zip  ;
http://www.mediafire.com/?ndfjdw8d6mf6na6 ;

http://uploadingit.com/file/ly5bfx1q8zg8mt0j/Poetika.zip

Mīts un iztēle. Roberts Mūks

Roberta Mūka eseju krājums “Mīts un iztēle” ietver sevī aktuālas modernās filozofijas, psiholoģijas un literatūras teorijas problēmas. Augsts teorētiskais līmenis šeit lieliski kombinējas ar saistošu un populāru problēmu izklāstu, tādēļ grāmata ieteicama ne tikai speciālistiem, studentiem un skolotājiem, bet arī visiem, kam interesē cilvēka eksistences pamatjautājumi.

Mīts un iztēle. Roberts Mūks
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://www.host-a.net/u/fribuuki/iztelemits.zip ;
http://www.mediafire.com/?x2639hsh6557ifr ;

http://uploadingit.com/file/chau9iyikuwbnw9z/iztelemits.zip

Pret straumi. Roberts Mūks

Austrumu reliģijas – Meditācija – Cikliskais laiks.

Pret straumi. Roberts Mūks
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://www.host-a.net/u/fribuuki/Pret_straumi.zip ;
http://www.mediafire.com/?fdh4vwkwln7a04s ;

http://uploadingit.com/file/dezl4yrmkk6qhpzz/Pret_straumi.zip

Melnais obelisks. Ērihs Marija Remarks

Romāna darbība risinās pēckara (1.pasaules kara) Vācijā. Romāna galvenais varonis  Ludvigs strādā kapakmeņu firmā “Krolls un dēli”, līdztekus pasniedz privātstundas klavierspēlē, spēlē ērģeles psihiatriskajā slimnīcā un ir izbijis skolotājs.Ludvigs ir zaudējis savu mīlestību- Ernu, kura ir izvēlējusi materiāli nodrošinātāku dzīves veidu. Viņš ir iepazinies ar garīgi slimo Ženevjēvu  (Izabella/Ženija), šizofrēniķi, kurā arī iemīlas. Ludvigs ir karā zaudējis daudzus pilsoniskus priekšstatus, un to vietā bija nācis tikai cinisms un mazliet izmisuma, nevis pārākuma un brīvības sajūta. Viņš daudzreiz apzinās, ka naudai ir liela nozīme, tomēr tās dēļ nav ar mieru iesaistīties spekulācijās un milzīgās mahinācijās.

Melnais obelisks. Ērihs Marija Remarks
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://www.mediafire.com/download.php?4h4k72yvrqdu3gg (FB2 formāts);

http://uploadingit.com/file/gxgebqiwyqohevlh/Melnaisobelisks.zip

Dzīvības dzirksts. Ērihs Marija Remarks

“Dzīvības dzirksts” – tas ir stāsts par izrēķināšanos ar Trešā reiha noziedzniekiem, kuru viena daļa “ekonomikas brīnuma” laikā jau atkal ieņēma valdošus amatus. Šīs baisās patiesības atspoguļojums ir viens no satriecošākajiem Remarka darbiem, slavas dziesma brīvības neuzvaramībai, kad visapkārt valda tumsa, posts un izmisums.

Dzīvības dzirksts. Ērihs Marija Remarks
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://www.mediafire.com/download.php?1biqoya7l6tye78 (FB2 formāts);

http://uploadingit.com/file/uiwzupqtmgh2iffq/Dzivibasdzirksts.zip

Krīt manā pavasarī sarma. Austra Skujiņa

Būdama latviešu 20.gadsimta 20./30.gadu jaunromantiķe, Austra Skujiņa (1909–1932), šķiet, arī savā dzīvē iemiesojusi to pašu pasaules izjūtu – allaž tiek pretstatīta košā sapņu pasaule un pelēkā ikdiena, jaunības ideāli un apnicīgās dzīves bezcerība, dvēseles skaistums un miesas nīcība. Skujiņas lirikā pasaule tiek tēlota vai nu kā labirints vai būris, no kura gaužām grūti ir atrast izeju. A.Skujiņai raksturīgs traģisks pasaules skatījums, alkas pēc romantiskā ideāla, kuru viņa nespēj saskatīt realitātē. Viņas dzejā uzsvērts gan madonniskais pasaules skatījums, gan jūtama trauslā sievišķība, gan arī alkas pēc dziļas un nopietnas mīlestības. Tas viss savienojas arī ar nosodījumu laikmetam, akcentējot sociālās iekārtas netaisnīgumu un cilvēka spēju kaut cik pretoties visām pasaulē esošajām disharmonijām.

Krīt manā pavasarī sarma. Austra Skujiņa
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://www.mediafire.com/download.php?v2v297spc73w3ub ;

http://uploadingit.com/file/2bv9eledaghlgehg/skujina.zip

Mirkļu mūžība. Mirdza Ķempe

Mirklim ir mūžības svars gan personības, gan laika nozīmē. Cilvēka vieta sabiedrībā nav šķirama no notikumiem un mirkļiem tautas dzīvē. Šīs vērtības Mirdzas Ķempes dzejā to pacēla pāri daudzu jo daudzu mūsu literātu daiļradei, padarot par vienu no nozīmīgākajiem notikumiem visas padomju zemes poēzijā. Nē, tā nav tikai gaistošo mirkļu paturētvēlēšanās, tā nav tikai filozofiska apjēga par gaistošo un paliekošo. Vispirms tā ir ārkārtasa dzīves izjūta, mūža īsto vērtību izjūta. Personiskais te dziļi, pamatīgi saliedēts ar cilvēka sabiedrisko, sociālo esamību uz zemes, taisnīguma un brālības alkas ar darītpieprasījumu, darbīgu aktivitāti. Dzīvības trauslums un varenības izjūta vienlaik. “Es dzīvoju” motīvs pretī iznīcībai, nihilistiskajai nīkšanai, izdzīvošanai, pusvarēšanai, pusdarīšanai.Nevairīšanās no sarežģītības un vienkāršo lietu cildenums. Pilnestīga esības izjūta . .. Tie ir mirkļu uzziedi, kuros iezibas mūžība, kur notiek pacelšanās no redzamā līdz neredzamajam. Līdz vispārinājumam, līdz paliekošajai gaismai.

Mirkļu mūžība. Mirdza Ķempe
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://www.mediafire.com/?haooz0qd9ddbp02 ;

http://uploadingit.com/file/jtthghlrjfn9yupu/Kempe-Mirklu%20muziba.zip

Sūnu ciema zēni. Andrejs Upīts

Sūnu Ciems atrodas tik dziļi Lielajā Mežā un tik tālu no citām cilvēku mītnēm, ka tikai visklusākajās mēnessnaktīs varēja sadzirdēt pirmajos kaimiņos gaili dziedam. Grāmata stāsta par jocīgiem notikumiem, kādos iekļūst Ješka, Andrs un Bukstiņš, un to, kā Ciema iedzīvotāji cīnās ar nedienām un likstām.

Sūnu ciema zēni. Andrejs Upīts
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://www.mediafire.com/download.php?a8vsqhhgzrs4y33  (FB2 formāts);

http://uploadingit.com/file/av5a6j76glfwhx2j/Sunuciemazeni(A.Upits.J.Kina%20ilustr).zip

Audiogrāmata: http://www.pasakas.net/audiogramatas/andrejs_upits/s/sunu_ciema_zeni/

Kailā dzīvība. Andrejs Upīts

A.Upīša labākais stāstu krājums ir “Kailā dzīvība  ” (1926), kurā apkopotas desmit noveles par dzīvības un nāves tēmu.

Kailā dzīvība. Andrejs Upīts
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://www.mediafire.com/download.php?98ov9mqyficuv4d (FB2 formāts);

http://uploadingit.com/file/crtegq02qqi2pgtm/AndrejsUpits-stasti.zip

Jaunā dzērve. Andrejs Upīts

A.Upīša „Jaunā dzērve” ir vērtīgs sacerējums, kā tēlojuma, tā arī idejas ziņā. Viņš jaunos lasītājus jau pamazām pieradina saprast, ka ne viss, kas grāmatā rakstīts par dzīvniekiem uz viņiem vien tikai arī attiecas. Un kā dzērvju, tā arī cilvēku barā allaž ceļas liels tracis, ja kāds no viņu sabiedrības jau no olas izšķīlies jūt neizprotamu nemieru pret mīļoto perēkli. Un kas jūt sevī „savādu dziņu celties augstu gaisā, kur vējiņš svilpo spārnu garajās spalvās, saules dzirkstis žilbināja acis, un galva reiba no bezgalīgā plašuma un dzidruma”, tad tas bija trakulis un karstgalvis. Zināms, ja rājieni un kliedzieni nevar noturēt šādu trakuli iemītās tekās, tad viņš pie tām jāspiež citādiem līdzekļiem. Dzērvju bars to arī dara.

Jaunā dzērve. Andrejs Upīts
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://www.mediafire.com/download.php?k5uhue5z3nrrk8i (FB2 formāts);

http://uploadingit.com/file/gv4urrkkwispubos/Jaunadzerve(A.Upits).zip

Latvijas karalis jeb cilvēks, kam visi parādā. V.J.Gregri

Romāns ir Valda Grēviņa (1895—1968) un Jāņa Grīna (1890— 1966) kopdarbs, kas iznācis grāmatā 1928. gadā. Tā centrā ir noslēpumainais miljonārs Džeksons, ko viņa amerikāniskais vēriens īsā laikā padara par nekronētu Latvijas karali. Fantastikas un dēku elementi romānā paspilgtina reālo 20. gadu Rīgas ainu, paasina satīru par komersantu aprindām un dažadajiem vieglas dzives tīkotājiem. Spraigs sižets, asprātīgs teksts, strauja situāciju maiņa, īpat­nējs laikmeta sabiedrības tipāžs romānu dara interesantu ļoti pla­šam lasītāju lokam.

Latvijas karalis jeb cilvēks, kam visi parādā. V.J.Gregri
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://www.mediafire.com/download.php?k6cdyya36hatxd7 (FB2 formāts);

http://uploadingit.com/file/l4opqdjsjmsjnl9i/Latvijaskaralis(V.I.Gregri).zip

Rūžu Kristīne. Aīda Niedra

Aīdas Niedras romāns «Rūžu Kristīne» ataino trīsdesmito gadu Latvijas lauku dzīvi. Lauku ļaužu ikdienas darbiem caurvijas jauniešu Kristīnes, Marijas un Jāņa mīlestības samezglojumi. Palsu kalna un Liepu pakalnes lauku sētu saimnieku un kalpu attiecības vieno darba tikums, savstarpēja sapratne un godīgu cilvēcisko vērtību kopums. Tēlaini aprakstītajai dabai līdztekus risinās spraigi, reizēm dra­matiski notikumi. Romānā nav politisko problēmu risinājumu, autore notikumus un ļaudis attēlo viena pagasta sadzīves norisēs, kurās galvenais ir krietns darbs un paaudžu tradīcijas.

Rūžu Kristīne. Aīda Niedra
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://www.mediafire.com/download.php?lms22h3cgkalu6a (FB2 formāts);

http://uploadingit.com/file/5v1bgkbuxkb5ggfj/Ruzu_Kristine(A.Niedra).zip

Vai te var dabūt alu? Anšlavs Eglītis

1989. gada vasarā Anglija bija radusies liela interese par 40 ga­dus veciem notikumiem — spiegošanas un diversijas operāciju Bal­tija ar kodētu nosaukumu MI-6. Par to turpinājumos rakstīja ietek­mīgas avīzes «The Tinies» svētdienas pielikums, vienlaikus klajā naca gan televīzijas dokumentālā filma «Sarkanais zirnekļtīkls» (The Red Web), gan Toma Bovera (Tom Bower) grāmata ar tādu pašu nosaukumu. Toms Bovers ir ievērojams BBC televīzijas pro­ducents un dokumentālists, vairāku gramatu autors. Rakstot «Sar­kano zirnekļtiklu», Bovers izmantojis bezgala plašu materiālu: atmi­ņas, liecības,arhīvu (arī Latvijas VDK arhīva) dokumentus.

. . . 1987. gada rudenī Kims Filbijs (Kim Philby) uzstājās Latvijas TV. Padomju spiegs atzinās, ka nacionālie nemieri, kas tajā laikā notika Baltijas valstīs, «nav Kremļa glasnost rezultāts, bet tos organizējis angļu izlūkdienests» — SIS («Secret Intelligence Ser­vice»). Pēc Filbija domām, tika atkārtota tā politika un stratēģija, kas aukstā kara laikā — 40.—50. gados.Toreiz operāciju Baltijā vadīja Harijs Kars (Harry Karr). No 1945. līdz 1955. gadam uz Baltiju tika nosūtīti vairāk nekā 40 angļu sle­penā dienesta aģenti, kuru uzdevums bija organizēt graujošu dar­bību kopā ar vietējiem pret padomju spēkiem. Latvijā iefiltrētie SIS aģenti dzīvoja vai nu līdzās «partizāniem» mežu bunkuros, vai arī kopā ar cilvēkiem, kas «simpatizēja» viņiem. Starp aģentiem bija daudz baltiešu, kas atradās trimdā un cerēja uz savas dzimtenes neatkarību.
Labi apmācītie un ar visu nepieciešamo apgādātie slepenie aģenti Latvijā ierodas galvenokart no Londonas caur Zviedriju. Laivās viņi šķērso jūru un tiek izmesti krastā Ventspilī, Užavā, Jūrkalnē, Zvejniekciemā.

Dokumentālajā filma «Sarkanais zirnekļtikls» par šiem notiku­miem stāsta gan atvaļinātie SIS darbinieki, gan sen jau pensionētie VDK virsnieki, gan brīnumaina kārtā Sibīriju pārcietušie diversanti. Bet rakstnieks Anšlavs Eglītis, šo notikumu iedvesmots, uzrakstījis romānu «Vai te var dabūt alu?».

Vai te var dabūt  alu? Anšlavs Eglītis
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://www.mediafire.com/download.php?h7mtbycd1hs2p39 (FB2 formāts);

http://uploadingit.com/file/lgcvuqdgbcshktxn/Vai_te_var_dabut_alu(A.Eglitis).zip

Ūdens burbuļi. Zeiboltu Jēkabs

Romānā «Ūdens burbuļi» attēlota dzīve mazpilsētā 19. gs. bei­gās. Romāna centrālais tēls ir Meimurs — nama un veikala ipašnieks, kas pats kādreiz bijis sētas puisis, bet ar dažādam mahi­nācijām kļuvis par turīgu un reizē arī «cienījamu» pilsoni.

Ūdens burbuļi. Zeiboltu Jēkabs
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://www.mediafire.com/download.php?y9cm2qn70eb58a6 (FB2 formāts);

http://uploadingit.com/file/bhh9t9j5erchxzag/Udensburbulji(Zeibotu%20Jekabs).zip

Rīgas gaišreģis Eižens Finks. Aleksnadrs Vardins

Grāmata par Eiženu Finku, kurš vēl savas dzīves laikā kļuva par leģendu. Krājumā iekļauti raksti par viņu no latviešu un krievu izdevumiem, sākot no 20. gadiem. Pilnībā tiek publicēti dokumenti no LPSR VDK arhīviem.

Rīgas gaišreģis Eižens Finks. Aleksnadrs Vardins
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://www.mediafire.com/download.php?a9lmaaj9lcarxkk  (FB2 formāts);

http://uploadingit.com/file/3y8ihcgohcqqxk6a/RigasgaisregisEizensFinks.zip

Doņuleja. Harijs Gulbis

“Es neesmu vēl dzimis. Paies gadi, kamēr ieskanēsies mans pirmais brēciens un es pieteikšu sevi pasaulei. Manis nav, bet es esmu jau sācies. Es esmu iespējamība, kas gaida. Es slēpjos smaidā, ko jauna sieviete dāvā ziedam, es esmu mulsā skatienā, ko iemet invalīda cepurē līdz ar naudu, es esmu nopūtā, kas vakara stundā tikko dzirdami izskan pret rieta aizdegtajām debesīm, es esmu asarā, sviedru lāsē, tulznā, dūrē, kas savilkta sitienam. Tie divi, kuri liks man dzimt, vēl nav tikušies un nekad nav redzējušies. Viņi nedomā viens par otru, tāpat kā vēl neilgojas pēc manis. Bet tie, kuri radīja viņus, ir jau dzīvojuši kopīgas dzīves, mīlējuši, nīdušies vai bijuši vienaldzīgi viens otram.
Kādreiz, kad mans mūžs jau tuvosies rietam, kādā pārdomu brīdī es sākšu skaitļot un pārsteigts atklāšu, ka, pametot ska­tienu atpakaļ tikai piecsimt gadu tālā pagātnē, man var sakrā­ties divi miljoni senču, manu tiešo radinieku. Man pat negribē­sies ticēt, ka tik daudz dažādu dzīvju iejaukts manī. ….”

Doņuleja. Harijs Gulbis
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://www.mediafire.com/download.php?4q71k286i8db69e (FB2 formāts);

http://uploadingit.com/file/azg3zd3t4cueezih/Donjuleja(H.Gulbis).zip