Magelāna mākonis. Staņislavs Lems

Staņislavs Lems dzimis 1921. gadā Ļvovā ārsta ģi­menē. 1939. gada pavasarī viņš beidza ģimnāziju. Jau studiju gados (1948.) viņš sāka periodikā publicēt savus pirmos dzejoļus un stāstus, pēc tam lielu romānu par laikmetīgu tēmu — «Nezaudētais laiks», kurā atainota poļu jaunatnes cīņa pret vācu oku­pantiem otrā pasaules kara laikā. Šis romāns, ko publi­cēja 1955. gadā, piedzīvojis Polijā jau trešo izdevumu, ir pārtulkots čehu un vācu valodā un 1957. gadā izpel­nījies Krakovas pilsētas prēmiju. Pēc šīs panākumiem bagātas debijas Lems pievēr­sās zinātniski fantastiskajai literatūrai. Laikā no 1950. līdz 1959. gadam iznākuši viņa romāni «Astronauti», «Magelāna mākonis», «Ēdene», stāstu krājumi «Zvaig­žņu dienasgramatas», «Sezams», «Invāzija no Aldeba- rana». īpašu vietu Loma daiļradē ieņem fantastiski krimināls romāns «Izmeklēšana» un neliela grāmata ar nosaukumu «Dialogi». Pēdējais darbs atspoguļo autora aizraušanos ar kibernētikas problēmām un izraisījis kvēlas diskusijas poļu literātu un zinātnieku aprindās.

Kā rada šis īsais pārskats, Lema daiļradē pārsvarā ir zinātniski fantastiskie sacerējumi. Par to, ka zināt­niskā fantastika ir rakstnieka sirdslieta, liecina, arī viņa darbs šī žanra teorijas jautājumos. Tā rezultāts ir viņa apcerējums «Science-Fiction» («zinātniskā fantastika»), kur aplūkota mūsdienu amerikāņu zināt­niski fantastiskā literatūra. Lems izstudējis ap 17 000 lappušu zinātniski fan­tastisko darbu, kas iespiesti ASV, bet pats rakstnieks atzīst, ka tas ir «tikai piliens jūrā». Amerikāņu lasītājs saņem milzīgus daudzumus — lielākoties vāju, pat pri­mitīvu darbu, ar kuriem tiek pārplūdināts ASV grā­matu tirgus.

Daži rakstnieki pievēršas divu sistēmu — kapitālisma un komunisma sadursmei, bet risina šo tēmu visai naivi, pat muļķīgi.

Raksturīgi, ka amerikāņu zinātniski fantastisko grāmatu autori izvairās no tēmas par pasaules sociālo pārkārtojumu nākotnē. Viņu romānos Visumu iekaro dažādas korporācijās, kompānijās, koncerni un tamlī­dzīgas kapitālistiskas apvienības. Te atrodam vai nu brīvās konkurences izraisītu cīņu, vai tirānijas jūgā paralizētu sabiedrību — citu variantu tikpat kā nav. Nevienā darbā nav pat pieminēta ražošanas līdzekļu sabiedriskošanas ideja, nav arī runas par jebkādu sa­biedriskās iekārtas socializēšanas formu. Tāda ir buržuāziskā zinātniski fantastiskā litera­tūra — bez perspektīvas, pesimisma caurstrāvota, pilna neticības cilvēkam un tā labākai nākotnei.

Priekšvārdā «Magelāna mākoņa» poļu izdevumam autors izsakās: lai gan romāna darbība norit XXXII gad­simtenī, viņš to rakstījis, domājot par saviem laikabied­riem. Visam darbam cauri vijas doma, ka lepnā un lai- migā paaudze, pie kuras pieder romāna varoņi, nebūtu spējusi pakļaut sev tālās zvaigznes, ja pagātnē tūkstoši un miljoni nezināmu varoņu nebūtu nesuši upurus un ziedojuši sevi šīs gaišās nākotnes tuvināšanai, šo domu romānā pauž vairākas mūsdienu elpas apdvestas epi­zodes un stāsti, kas apliecina, ka tāla nākotne liks jaunā gaismā iemirdzēties varoņdarbiem, kurus šodien veic cīnītāji par mieru un nākamo paaudžu laimi.

Risinādams sava galvenā varoņa — jauna ārsta, pirmās zvaigžņu ekspedīcijas dalībnieka dzīves gaitas, Lems cenšas uz nākotnes laikmeta fona atainot gan nopietnas sociālās, zinātniskas un filozofiskas prob­lēmas, kuras, pēc viņa domam, nodarbinās cilvēci mūsu ēras ceturtā gadu tūkstoša sākuma, gan sīkas sadzīves detaļas, tā vērsdams romānā iezīmētos cilvēku tēlus mums tuvākus, saprotamākus, pilnasinigākus. Māksli­nieciskajai izdomai, bez kuras nav iedomājams zinātniski fantastisks darbs, te talkā nāca modernas zinātnes sa­sniegumi un — vispirms — paša autora pasaules uz­skats, kas pamatojas uz dialektiskā un vēsturiskā ma­teriālisma tēzēm par sabiedrības attīstības likumiem. Tādēļ ari rakstnieka uzskicētā radošā darba strād­nieku — zinātnieku, pētnieku, inženieru, mākslinieku komunistiskā sabiedrība nav tikai brīva fantāzijas lido­juma auglis.

Jāuzsver, ka Lems netiecas pēc sensācijām. Piedzī­vojumu elementam gan ir sava nozīme romānā, tomēr tas nebūt nav dominējošais un — katrā ziņā — nekur nekļūst par pašmērķi. Ar astrozoologa profesora Entr­eila komisko tēlu autors pat izsmej rakstniekus, kas, izmantojot zinātniskās fantastikas «likumus», liek tāla­jās pasaulēs mitināties briesmoņiem, kuri atgādina Zemes organismu karikatūras. Lai gan romāna darbība norisinās starpzvaigžņu izplatījumā, autora uzmanība pievērsta galvenokārt dzīvei uz Zemes, cilvēkiem, bet nevis svešajām būtnēm, par kurām ir runa tikai grāma­tas pašās beigās. Rakstnieku vairāk interesē zinātnes un tehnikas attīstība uz mūsu planētas, mākslas, morā­les, socioloģijas problēmas. Ja lasītājam šie momenti paslīdēs garām, būs grūti uztverama arī paša romāna galvenā ideja, kura pretēji buržuāzisko ideologu drūmajiem atomnāves un kosmisko kataklizmu pareģojumiem sludina cilvēka prāta spožu uzvaru pār Visuma materialajiem spēkiem.

Magelāna mākonis. Staņislavs Lems
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://uploadingit.com/file/nkdml06ao22ewurp/Magelana_makonis.zip (FB2 formāts)
http://www.mediafire.com/download.php?pbdbbhfahyhbvv5 ;

http://uploading.com/files/5bmb8em7/Magelana%2Bmakonis%2528S.Lems%2529.fb2/