Jau izsenis filozofus ir saistījusi doma par cilvēka divatno būtību, proti, to, ka cilvēkā iemīt gan labais, gan ļaunais un ka tieši ar cilvēku pasaulē radies arī ļaunums. Turklāt zināmos apstākļos labā pretmets — ļaunums — var gūt virsroku, zelt un plaukt, un sakuplot pāri galvai, it īpaši tādās reizēs, kad tas sadarbojas ar izaicinošu intelektu un kareivīgu loģiku. Taisni šis Otrajā pasaules karā iemantotais atzinums — ka aiz civilizētu tautu ārējās fasādes slēpjas varmācība un potenciāla mežonība, ka šīs īpašības sakņojas vai nu cilvēka dabā, vai sociālajā vidē, vai arī gan vienā, gan otrā — pamudināja Viljamu Goldingu (1911 – 1993) uzrakstīt romānu — filozofisku līdzību jeb alegoriju—«Mušu valdnieks» (1954), ar kuru autors uzreiz guva ievērību un kļuva plaši pazīstams. Romāns izraisījis dedzīgu polemiku, vairākkārt izdots lielos metienos, ekranizēts, pārtulkots gandrīz visās Eiropas tautu valodās.
Stāsta notikumu centrā ir bariņš zēnu, kas izglābušies pēc aviokatastrofas nokļūst neapdzīvotā salā. Izvēlējušies vadoni, puiši nolemj dzīvot saskaņā ar pašu izdotiem likumiem. Bet vai tad likumi nav, lai tos pārkāptu? Šis kārdinājums izraisa savādas pārmaiņas.
Mušu valdnieks. Viljams Goldings
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://uploadingit.com/file/espcl1ffp95x1iru/Mushuvaldnieks(V.Goldings).zip (FB2 formāts)
http://www.mediafire.com/download.php?2pu732v84g4uxhv
