Pasaulē nav nekā, kas nevarētu būt pamācošs — nav arī tādu pasaku, kurās nebūtu “didaktikas”, pamācības. Pasakās vispirms pamācoša ir «izdoma» — mūsu domu apbrīnojamās spējas aizsteigties tālu priekšā faktiem. «Lidojošie paklāji» pasaku stāstītāju fantāzijā mituši jau tūkstošiem gadu pirms lidmašīnas izgudrošanas. Par pārvietošanās teiksmainajiem ātrumiem tā paudusi jau sen pirms lokomotīves, pirms iekšdedzes un elektromotora izgudrošanas.
Arī daiļliteratūrā fantazijai, izdomai, intuīcijai ir izšķīrēja loma. Par maz ir novērot, izpētīt, zināt, nepieciešams vēl «izdomāt», jaunradīt. Jaunrade ir daudzu sīku novērojumu apvienošana kādā vairāk vai mazāk pilnīgā literārā tēlā. Tā radušies visi pasaules literatūras lielākie darbi, visi diženākie «tipi»
Lai slavēts Allah, pasaules kungs un valdnieks! Un svētīts lai ir Muhameds, Allah sūtnis, mūsu kungs un pavēlnieks, un viss viņa nams! Un miers un svētība mūžīgi mūžam, līdz pastariem! Un, lai tad nu senču nostāsti ir mācība tiem, kas dzīvo tagadnē, un cilvēks lai redz, kas piemeklējis citus pirms viņa, jo raugi: tad viņš pratīs bijāt un vērā likt citu tautu un no zemes vaiga izgaisušu ģinšu vārdus un darbus un ieslēgs tos savā sirdi. Un slavēts lai ir tas, kas seno laiku nostāstus sakrājis un saglabājis saviem pēcniekiem. Un raugi: no šiem nostāstiem smeltas arī Tūkstots un vienas nakts pasakas un viss, kas tur brīnišķīgs un pamācībai derīgs.
Tūkstots un viena nakts. Arābijas pasakas.
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://uploadingit.com/file/wck7arhd8gasscg1/Tukstotsunvienanakts(Arabijaspasakas).zip (FB2 formāts)
http://www.mediafire.com/download.php?60oovfts2v01z2q
