Lūcijs Apulejs ir ievērojamākais mūsu ēras 2. gadsimta rakstnieks. Viņš piedzimis ap 125. g. Āfrikas provinces Madauras pilsētā (tagadējāsAlžirijas teritorijā), kas atradās kādreizējās Numīdijas vidienē. Par viņa dzīvi nav precīzu dalu. Vienīgais biogrāfisko ziņu avots ir viņa paša darbi. Lūcija Apuleja tēvs bija bagāts vīrs un augstāka amatpersona Madauras pilsētas pašvaldībā. Sagatavodams savu dēlu valsts amatiem, tēvs to vispirms nodeva mācībā Kartāgā, Āfrikas provinces galvaspilsētā, pie labākajiem retoriem un filozofiem. Kartāgas pilsēta tad bija no jauna uzcelta un strauji uzplauka, kļūdama par Āfrikas provinces centru, zemes pārvaldnieka rezidenci un provinces senāta sēdekļa vietu.
Apulejs pats sevi dēvē par filozofu. Filozofijā viņš nav patstāvīgs, bet pilnīgi seko Platonam. Viņa darbi «Par Platonu un viņa mācību», «Par pasauli», «Par Sokrāta dievību» ir radījuši filozofijas vēsturnieku vidū ievērojamu interesi.
Pie citas grupas darbiem pieder «Aizstāvēšanās pret apsūdzību burvestībā», dēvēta arī par «Apoloģiju». Šis darbs ir gandrīz vienīgais ķeizarvalsts laikmeta daiļrunas paraugs. To viņš teica tiesā, lai aizsargātu savu dzīvību, jo par burvestību draudēja nāves sods. Darbs dod spilgtu priekšstatu par Apuleja virtuozajiem daiļrunas paņēmieniem. To lasot, rodas iespaids, ka viņš nevis aizstāvas tiesā, bet uzstājas publikas priekšā, lai, izraudzījis par tematu savu pretinieku aplamos uzbrukumus, klausītājus uzjautrinātu. Patiesi, Apulejs nemaz nebija paredzējis, ka šis tiesas process sagādās viņam tik lielu un neparastu slavu, ka tas palīdzēs viņa daiļrunai pārdzīvot ilgos gadu simteņus. Kaut gan «Apoloģija» bija publicēta, tomēr tā nespēja izkliedēt aizdomas, ka Apulejs ir mags un burvis. Notika pavisam otrādi, neka bija domāts: Āfrikas provinces iedzīvotāji nespēja atbrīvoties no aizdomām, un Apuleja burvja reputācija saglabājās no paaudzes uz paaudzi.
Māksliniecisko izdomu «Zella ēzelī» māņticīgie afrikāņi pieņēma par īstenību. Tie noticēja, ka Apulejs ir liels burvis, kas sadraudzējies ar Tesalijas raganām un tiešām reiz pārvērties par ēzeli. Pēc rakstnieka nāves tautas fantāzija padarīja viņu par ievērojamu burvi un pat par antikristu.
Apulējs pasaules literatūra kļuvis ievērojams ar savu fantastisko un satīrisko romānu «Zelta ēzelis» jeb «Pārvērtības» (oriģinālā Metamorphoseon libri XI sive de asiņo aureo). Latīņu manuskriptā šis romāns nosaukts par «Metamorfozām», t. i., par «Pārvērtībām», bet baznīctēvs Augustīns to citē ar nosaukumu «Zelta ēzelis». Epitets «zelta», t. i., «lieliskais», norāda uz romāna lasītāju vērtējumu. Tā sižets īsumā ir šāds.
Kāds jauns korintietis, vārdā Lūcijs, dodas ceļojumā pa Tesaliju. kas izslavēta ar savām zintīm. Viņš apmetas pie augļotāja Milona. Te Lūcijs dzird dažas dīvainības: pati namamāte esot visā apkārtnē izdaudzināta par nepārspējamu burvi. Būdams zinātkārs un gribēdams iespiesties noslēpumainajās burvestībās, Lūcijs stājas sakaros ar namamātes kalponi Fotidu, jo tai ir zināmi kundzes burvestību noslēpumi. Viņš ar tās palīdzību tiešām noskatās, kā namamāte, ieziedusies ar kādu ziedi, pārvēršas par ūpi un aizlido. Nu arī viņš vēlas pārvērsties par šo putnu, bet Fotida aiz pārskatīšanās sleigā paķer kārbiņu ar citu ziedi, un Lūcijs ūpja vietā kļūst par ēzeli. Šim ēzelim paliek cilvēka prāts un tieksmes. Viņš zina arī līdzekli, kā atkal kļūt par cilvēku — pietiek tikai noplūkt un pakošļāt rozes. Taču dažādas likstas stājas ceļā, un ēzelis nevar nokļūt pie rozēm, tāpēc agrākā izskata atgūšana uz ilgāku laiku aizkavējas. Ēzeli tai pašā naktī nozog laupītāji, un tā saimnieki mainās cits pēc cita. Daudzkārt mocīts un sists, viņš ir jau tuvu bojā ejai. Kad pēdējais īpašnieks grib to izmantot kauna pilnai publiskai izrādei, ēzelim izdodas aizbēgt. Viņš izmisumā vēršas ar lūgšanām pie dieves Izīdas. Tā viņam parādās sapnī un apsolās glābt, ja tas savu turpmāko dzīvi veltītu viņai. Jau otrā dienā ēzelis satiek Izidas svinīgo procesiju, noplūc rozes no rožu vainaga, kas ir viņas priestera rokās, un kļūst atkal par Lūciju. Atdzimušais nu iegūst paša Apuleja pazīmes. Viņš ir piedzimis Madaurā, viņu iesvētīja Izīdas mistērijās, tas dodas uz Romu un tur kļūst par advokātu, iemantodams lielu daiļrunātāja slavu.
Zelta ēzelis, jeb pārvērtības vienpadsmit grāmatās. Lūcijs Apulejs
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://uploadingit.com/file/8iw7zarxbijuagi7/Zektaezelis(Apulejs).zip (FB2 formāts)
http://www.mediafire.com/download.php?zzhkpimp8h3hmf1
