Category Archives: ZZ5: 11.-17.gs.(10xx.g.-16xx.g.)

Jau Šekspīra laikā komēdija guvusi skatītāju dzīvu piekrišanu, un ari mūsdienās tā ir viena no iemīļotākām Šekspīra komēdijām. Te parādās Šekspīra lielā meistarība dramaturģijā, jo viņš pratis ap­vienot idejiski un stilistiski dažādas tēmas, padarot darbību dzīvu un interesantu. Lugas galvenajai … Continue reading →

No Šekspīra darbiem visgrūtāk interpretējama traģēdija ,,Hamlets”, jo tā ieceres ziņā ir ārkārtīgi sarežģīta. Neviens pasaules literatūras darbs nav izraisījis tik daudz pretrunīgu skaidrojumu. Dāņu princis Hamlets uzzina, ka viņa tēvs nav miris dabiskā nāvē, bet to nodevīgi nogalinājis Klaudijs, … Continue reading →

Lugas “Karalis Līrs” sižeta pamatā teika par karali Liru un viņa meitām, kas  pieskaitāma vissenākajām britu leģendām. Lugas galvenā tēma ir cilvēcības sadursme ar cietsirdību, savtīgumu un godkāri. Šeit ģimenes attiecību problēmas cieši saistītas ar sabiedrības un politiskajām problēmām. Lugas … Continue reading →

Sižetu traģēdijai Makbets Šekspīrs ņēmis galvenokārt no Holinšeda hronikām, no Skotijas vēstures. Lai cik dīvaini, rakstot šo tra­ģēdiju, Šekspīra nodoms bijis izdabāt karalim. Taču autors panācis pretējo — norāvis masku asinīm aptraipītajiem uzurpatoriem un monarhu patvaļai. Sākumā Makbets liekas it … Continue reading →

Spītnieces savaldīšana ir nezināma autora jautrības lugas pil­nīgs pārstrādājums. Tā pieder pie populārākajām Šekspīra komē­dijām. Tai radušies daudzi pārstrādājumi, un klasisko teātru reper­tuārā Spītnieces savaldīšana ir bijusi viena no visvairāk izrādītajām Šekspīra lugām. Spītnieces savaldīšana, Viljams Šekspīrs Pilna elektroniskā versija … Continue reading →

Sapnis vasaras naktī — visromantiskākā no visām Šekspīra ko­mēdijām. Komēdijas sižets un kompozīcija pieder pašam Šekspīram, lai gan daži stāsta pavedieni var būt aizgūti. Centrālais dramatiskais motīvs komēdijā Sapnis vasaras naktī ir konflikts starp despotisko tēvu Egeju un viņa meitu … Continue reading →

Viena no romantiskākajām Šekspīra komēdijām, kuras darbība notiek pēdējā Ziemassvētku laika karnevāla naktī. Teiksmainās Ilīrijas krastā pēc kuģa avārijas nonāk Viola un, lai drošāk varētu doties dvīņubrāļa Sebastiana meklējumos, pārģērbjas par jaunekli Cezario. Viltus Cezario iemīlas pilskundze Olīvija, kuru mīl … Continue reading →

Traģikomēdija piecos cēlienos. Tulkojusi Vizma Belševica. Iekāres pretrunīgie aspekti ir lugas ,,Dots pret dotu” sižeta pamatā. Mīla šeit nav tik krāšņa un daudzpusīga, kāda tā parasti ir Šekspīra komēdijās. Dilemmas cēlonis ir nesamierināmais konflikts starp cilvēku un lugā tēloto sabiedrību. … Continue reading →

Traģēdija Otello jeb Venēcijas moris pieder izcilākajiem lielā dramatiķa Šekspīra dar­biem, kuri visspilgtāk, viskoncentrētāk parāda viņa nobriedušās māk­slas augsto pakāpi. Otello, tāpat kā Makbetu, var apzīmēt par nakts traģēdiju. Tā sākas naktī Venēcijā un beidzas naktī tālu no Dezdemonas dzimtenes. … Continue reading →

Romeo un Džuljetas fābulas pirmveids bieži sastopams antīkajā literatūrā, un šī tēma Šekspīram bijusi labi pazīstama. Tā sastopama jau grieķu rakstnieka Ksenofonta no Efesas ro­mānā, kas iznācis pirmajā gadsimtā pirms mūsu ēras. Šo romānu 1476. gadā itāliski atstāstīja Masučo dei … Continue reading →

Maldu komēdijas pamatā ir sensenās pasakas motīvs par diviem tik vienādiem dvīņu brāļiem, ka pat tēvs un māte nevar tos atšķirt vienu no otra. Motīvs pazīstams daudzām austrumu un rietumu tautām; visvecākajā versijā tas atrodams seno ēģiptiešu pasakās. Vecgrieķu komēdija, … Continue reading →

Šekspīra laikā Ričards III stipri nodarbinājis angļu dzejniekus, bet it īpaši dramaturgus kā savdabīgākā uzurpatora figūra Baltās un Sarkanās rozes cīnās. Vielu šo cīņu apgaismošanai autors aizguvis no Holinšeda un Hola hronikas, no Tomasa Mora vēsturiskās apceres un nostāstiem, kas … Continue reading →

Galvenais avots šai drāmai bijis Holinšeda hroniku otrais izde­vums, bet daži sīkumi aizgūti arī no citiem hronistiem. Kā Edvardu II, tā arī Ričardu II hronikas attēlo deģenerētus un gļēvus. Šekspīram centrālā problēma ir jautājums par valsts likteni. Tieši šī problēma … Continue reading →

Henrija IV abas daļas kopā ar divām citām vēsturiskajām lugām- hronikām — Ričardu II un Henriju V — izveido tetraloģiju, kuru apvieno nepārtraukta vēstures notikumu se­cība un daži kopīgi personāži. Tomēr karaļdrāma Henrijs IV ir pil­nīgi patstāvīgs skatuves darbs, atšķirīgs … Continue reading →

Jūlijs Cēzars ir viena no Šekspīra izcilākajām traģēdijām, tuva viņa labākajām karaļdrāmām. Traģēdijā ļoti spilgti un spēcīgi zīmēti raksturi, personāžu psiholoģija. Tomēr tuvāk tās būtībai mēs nonāk­sim, ja apzīmēsim to par politisku traģēdiju. Droši vien Šekspīra laika biedri traģēdijā saskatīja … Continue reading →

Traģēdija 5 cēlienos. Tulkojis Jānis Rainis. Tāpat kā Jūlijā Cēzara, arī Antonijā un Kleopatrā Šekspīrs stingri turējies pie Plutarha biogrāfiskā stāstījuma par Marku Antoniju. Šekspīrs sižetā gandrīz neko nav mainījis, bet devis daudz jauna gal­veno personu raksturojumā un varoņu likteņu … Continue reading →

Komēdija Jautrās vindzorietes Šekspīra dramaturģijā ierindojas īpatnējā vietā. Ar visu savu rotaļīgumu un līksmi, kas uzdzirkstī lu­gas darbībā, personāžos un atmirdz arī izteiksmē, pazobojoties un sarkastiski kritizējot tālaika dzīves īstenību, komēdija brīžam izskan kā farss, lai gan būtībā tā ir … Continue reading →

Šekspīra daiļradi apcerot un vērtējot, arvien nozīmīga vieta tiek ierādīta 154 sonetiem, kas sarakstīti laika posmā no 1592. līdz 1598. gadam. Šis gadu desmits iezīmē sonetu poēzijas augstāko uzplaukumu renesanses laikmeta angļu literatūrā. Soneti, Viljams Šekspīrs Pilna elektroniskā versija lejupielādējama … Continue reading →

Sižetu Šekspīrs ņēmis galvenokārt no Roberta Grīna romāna Pandosto (1588). Lai gan traģikomēdijai Ziemas pasaka, tāpat kā dažai labai viņa roman­tiskajai lugai, trūkst personas, ap kuru savītos lugas darbība, tomēr darbību nosaka un virza arī te galvenokārt viens raksturs — … Continue reading →

Tāpat kā citām lugām, ari traģikomēdijai Vētra Šekspīrs vielu smēlis no vairākiem avotiem. Traģikomēdijā Vētra nav ne cīņas, ne konfliktu. Viss notiek it kā pēc Prospera burvju zižļa mājiena. Nemitīgi dzirdamas skaņas: gan dziesmas, gan viļņu čalas, vēja auri, meža … Continue reading →

Veltas pūles mīlā pieskaitāma pie pašiem pirmajiem Šekspīra darbiem un pirms Šekspīra jau agrāk bijusi publikai pazīstama. Pēc vispārējā rakstura komēdija pieskaitāma tā sauktajām masku spēlēm, kādas sarīkoja karaļu un augstmaņu pilīs. Saturs šīm spēlēm lielāko tiesu alegorisks, bieži arī … Continue reading →

Kā jums tīk ietver sevī it kā pastorāles elementus. Galvenās ainas norisinās mežā, kur izraidītais karalis ar saviem pavadoņiem dzīvo vienkāršu un veselīgu dzīvi. Šāda dzīve brīvā dabā, godīgu ganu vidū, attēlota pastorālēs kā protests pret feodālisma laikmeta dzīvi muiž­nieku … Continue reading →